Kā samazināt ikmēneša kredītmaksājumus ?

By   May 10, 2016

Katrs Latvijas iedzīvotājs, kas paņēmis vismaz vienu kredītu bankā, zina, ka to atmaksa ir daudz nepatīkamāka par aizņemšanos. Paņemot aizdevumu, viss liekas labi un jauki, taču tikai līdz brīdim, kad tiek zaudēti vai samazinās ikmēneša ienākumi. Ja tas notiek var rasties problēmas, jo parāds ir jāatmaksā jebkurā gadījumā. Bankas neinteresē tas, vai cilvēks ir spējīgs segt savas parādsaistības, jo līguma nosacījumi paredz, ka parāds tiek piedzīts tiesas ceļā. Lielākiem aizdevumiem, piemēram, hipotekārajam kredītam parasti pats īpašums kalpo kā nodrošinājums un bankai par labu ir reģistrēta hipotēka Zemesgrāmatā. Protams, īpašuma atņemšana ir tikai pats ļaunākais scenārijs. Nereti gan gadās, ka līgums ir slēgts brīdī, kad situācija pasaules un Latvijas ekonomikā nav bijusi rožaina un ir fiksēta neizdevīga procentu likme un nosacījumi. Ja ir vēlme, iegūt izdevīgākus nosacījumus, viena no iespējām, kas pieejama Latvijā ir kredītu refinansēšana. Pārfinansējot savas saistības citā kredītiestādē ir iespējams samazināt ikmēneša maksājumus un iegūt labākus nosacījumus. Lai noslēgtu darījumu, ir jāaizpilda pieteikums citā bankā vai kādā uzņēmumā, kas piedāvā šo pakalpojumu. Ja aizdevējam liksies, ka Jūs esat uzticams klients, tad darījuma noslēšana būs tikai dažu dienu vai nedēļu jautājums. Pirms veikt šādas darbības vai vismaz paralēli ir vērts aprunāties ar savu pašreizējo sadarbības partneri – kredītiestādi, banku vai uzņēmumu. Iespējams, ka izdzirdot par Jūsu plāniem mainīt pakalpojumu sniedzēju, uzņēmums var izlemt pārmest kažoku uz otru pusi un piedāvāt izdevīgākus nosacījumus.

Aizdevumu pārkreditācija var būt sevišķi izdevīga tajās situācijās, kad ir paņemti vairāki mikro kredīti vai patēriņa aizdevumi. Tā kā tie ir jāatmaksā katrs savā datumā un procentu likmes ir augstas, var izrādīties, ka to apvienošana vienā maksājumā ir pats labākais variants. Var gadīties, ka tiks prasīta ķīla, taču, ja ir regulāri ienākumi un piedāvājums ir izdevīgs, tas var būt pietiekami labs iemesls, lai vismaz apdomātu iespēju pārfinansēties. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība šajā procesā ir izmaksas, jo nereti par pārfinansēšanu tiek prasīta komisijas maksa, kuras apmērs ir piesaistīts parādsaistību summai. Jo lielāka atlikusī aizdevuma summa, jo vairāk var nākties piemaksāt par pārfinansēšanos. Jebkurā variantā gan jārēķinās, ka kreditors prasīs vismaz 100 – 200 eiro par pārkreditācijas līguma noslēgšanu. Cilvēkiem, kuru parādaistības ir vien pāris simti vai pat pāris tūkstoši, šāds variants var nebūt labākā izvēlē, jo viss ieguvums no zemākiem procentiem tiks “apēsts” uz komisijas maksas apmaksu.

Otra iespēja (labākais variants) ir atmaksāt parādu pirms termiņa. Tas prasa zināmu disciplīnu un gara spēku, jo ir zināms, ka parādu ir vieglāk izveidot nekā to nosegt. Ir vērts piepulēties un mazināt savus izdevumus, lai atmaksātu parādu ātrāk. Ja tas izdosies, varēsiet dzīvot kā brīvi cilvēki, jo šobrīd Jūs tādi neesat. Saskaņā ar līguma nosacījumiem bankas ir tiesīgas daudzos gadījumos prasīt parāda atmaksu pirms termiņa. Ja tas notiek, cilvēkiem, kam nav citu ienākumu vai uzkrājumu var rasties ļoti nepatīkama situācija, jo bankas žēlastību nepazīst, ja vien neesat Latvijas premjers vai kāds cits augsti stāvošs ierēdnis, kam pretimnākšana parasti ir daudz lielāka.

Vai nauda var darīt laimīgu ?

By   May 5, 2016

Cik daudzi no mums ik dienu sapņo, ka varētu vinnēt loterijā miljonu vai izdomāt kādu biznesa ideju, kas padarītu stāvus bagātu. Tas ir iespējams, taču

nauda, aizdevumi un laime

šāda iespējamība ir gaužām maza. Tie cilvēki, kuriem ir nauda, to parasti iegūst a) mantojuma veidā, b) ar smagu darbu, c) ar viltību, d) ar uzņēmību, e) izdarot kādu noziegumu. Brīžos, kad notiek režīmu transformācija un īpašumtiesības tiek pārdalītas uzņēmīgajiem, kas ir gatavi pielietot vardarbību ir priekšrocības, taču civilizētā pasaulē parasti pietiek ar darbu, uzņēmību un spēju būt pareizajā laikā pareizajā vietā. Situācijās, kad nauda ir maz vai nauda nav nemaz, ir skaidrs, ka ir ir vēlme pēc lielākas drošības un materiālās labklājības. Tas ir darbiski un cilvēkus nevar par to nosodīt. Tajā pat laikā tie, kas ir kļuvuši bagāti nav laimīgāki par tiem, kam naudas līdzekļi ir mazāk. Gluži pretēji, vislaimīgākie cilvēki dzīvo valstīs, kur ir augsts nabadzības līmenis, taču vienlaikus arī augsts garīgums. Tas apliecina, ka cilvēkiem nav vajadzīgs daudz, lai justos labi, taču ir jābūt savai vērtību sistēmai un iespējai dzīvot barā. Jā, tieši barā. Cilvēks ir sabiedriska būtne un dzīvodams viens nespēj būt līdz galam laimīgs, bet esot burzmā kopā ar sev līdzīgiem ātri var kļūt priecīgāks. Izņēmums, protams, ir dažādi mūki, kas prieku un laimi gūst citādākā veidā.

Vēl jāpiemin arī nepieciešamība pēc taisnīguma. Ja līdzcilvēku materiālais stāvoklis ir līdzīgs Jūsējam, viss kārtībā. Turpretim, ja Jūs skaitaties nabadzīgāks nekā citi, tas liksies netaisnīgi un būt laimīgam būs grūti. Saskaņā ar statistiku Latvijā ir viens no augstākajiem nevienlīdzīgas līmeņiem Eiropā un pasaulē. Mums ir salīdzinoši milzīgs daudzums nabadzīgu cilvēku un neliela daļa bagātnieku. Vidusšķira nav izveidojusies, līdz ar to politiķiem ir lielas iespējas manipulēt ar vēlētājiem, panākot, ka tiek balsots par populistiem un tiem, kas sola neizpildāmas lietas. Parastajiem iedzīvotājiem, kas dzīvo trūkumā vai no rokas mutē un nespēj veidot uzkrājumus ir problēmas. Apstākļos, kad rodas steidzami papildus tēriņi, valsts neizrāda nekādu pretimnākšanu un, ja ir jāmaksā, tad daudziem liekas, ka aizdeuvmi internetā vai bistrie krediti v latvii ir labs variants, kā papildināt kontu. Tas viss jau būtu labi, taču nereti tiek aizmirsts, ka par aizņemšanos ir jāmaksā procentu maksājumi un komisijas maksas, kas nav nekāds lētais prieks. Tajā pašā laikā, ja nav citu variantu un pakalpojumu sniedzēji jau sākt draudēt ar parāda piedziņu tiesas ceļā, daudzi izlemj par labu aizdevumiem interneta vidē. Lai arī aizņemties komercbankā ir izdevīgāk, tomēr tas prasa ilgāku laiku, t.sk. nepieciešamību iziet no savas komforta zonas un fiziski aiziet uz filiāli.

Kad rēķini nomaksāti iestājas zināms sirdsmiers, ko aptumšo nepieciešamība segt parādsaistības. Lai izvairītos no šādiem maksājumiem ir svarīgi izveidot dzīvesveidu, kurā izdevumi ir mazāki par ienākumiem. Pieticīgākas vajadzības, pieticīgāki hobiji un aizraušanās ir viens no veidiem, kā ietaupīt kaudzi naudas. Protams, ja ģimenē aug viens vai vairāki bērni, tad šāda izvēle ne vienmēr pastāv, jo gluži vienkārši ir pamatvajadzības, kas ir jāapmierina. Nauda nedara laimīgu, taču var būtiski atvieglot dzīvi. Ja arī Jūs vēlaties būt laimīgi, ir svarīgi atrast iekšējo mieru sevī, nevis ārpusē, jo ārējā pasaule nekad to nespēs dot. Pat banku darbinieki, kas ikdienā darbojas ar desmitiem un simtiem tūkstošiem eiro spēj atlicināt laiku sev, lai izvairītos no pārdegšanas arī Jūs to varat.  Ja vēlaties iegūt papildus informāciju par aizdevumiem, ielūkojieties šeit, taču atcerieties latviešu sakāmvārdu – ja centu nekrāsi, pie eiro netiksi. Novēlam Jums katram tikt ne tikai pie eiro, bet pie vairākiem miljoniem eiro un padarīt ar šo naudu pasauli labāku.

Kam ir izdevīgi aizdevumi ?

By   April 25, 2016

Parāds nav brālis – liecina, latviešu sakāmvārds, taču tas nav jāsaprot burtiski. Neviens tēvs vai māte nesauc savu dēlu par parādu, taču te jāskatās plašāk. Parāds neizturēsies kā brālis. Ja nauda ir aizņemta, to ir jāatmasā saskaņā ar vienošanos. Cilvēks, kas izsniedza aizdevumu nevēlas saņemt atpakaļ tukšu skaņu vai pliku paldies. Ja aizdevējs nav labs paziņa vai draugs, aizdevums var tikt balstīts uz procentu un komisijas maksas aprēķinu. aprēķināti procenti vai komisijas maksa. to nekādām pretenzijām nevajadzētu rasties. Reālā dzīvē problēmas rodas tajā brīdī, kad parādnieks nevēlas vai nav spējīgs segt līgumsaistības. Ja tas notiek, tiek meklētas dažādas atrunas un iegansti, kādēļ parādu nav iespējams atmasāt. No aizdevēja puses, tas viss liekas ļoti bēdīgi, jo brīdī, kad bija vajadzīga papildus nauda, cilvēks izrādīja pretimnākšanu, bet, kad jāmaksā visa pretimnākšana ir pazudusi. Tas ļauj secināt, ka aizdevumi sākotnēji ir izdevīgi aizņēmējam, bet, kad jāmaksā, tad naudas atmaksa vairs tik labi nesokas.

Protams, aizņemšanās gandrīz vienmēr ir saistīta ar papildus izmaksām. Lai darījums būtu izdevīgs, ir svarīgi, lai izmaksas būtu zemākas nekā ieguvumi. Vienā variantā tā ir veselības uzlabošana, uzņēmējdarbības attīstība, naudas plūsmas optimizēšana vai nodrošināšana. Iemesli var būt daudz un dažādi, taču būtiskākais ir, kas cits. Aizņemtajajai naudai ir jādod ieguvumi, nevis jārada zaudējumi. Ne vienmēr to iepriekš var prognozēt, taču pieredze liecina, ka atbilstoša plānošana un risku izvērtēšana var radīt labu rezultātu. Papildus jāņem vērā arī procentu likmes, kas banku aizdevumiem šobrīd ir rekordzemā līmenī, bet ir skaidrojamas ar ļoti zemo, pat negatīvo euribor likmi. Brīdī, kad euribor likme samainīsies un Eiropas Centrālā banka likmi kāpinās, lētās naudas laiki būs beigušies un būs jamaksā krietni augstāki procenti nekā līdz šim. Paralēli gan jāskatās inflācijas rādītāji, jo reizēm inflācija ir augstāka nekā procentu likmes, līdz ar to par aizņemto naudu rodas iespēja maksāt mazāk nekā naudu vienkārši glabājot zeķē vai zemes bankā. Tas gan ir spēkā tikai pie nosacījuma, ka ir ienākumi, kas ļauj segt parādu, jo pretējā gadījumā ar aizdevuma atmaksu radīsies problēmas jebkurā gadījumā.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu ienākumi nemainīsies

By   April 11, 2016

2016. gada martā sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “TNS” veiktā aptauja liecina, ka 45% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi 2016. gadā paliks nemainīgi.  Pie šī viedokļa pieturās, galvenokārt, lauku reģionos dzīvojošie un cilvēki vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Salīdzinoši 26% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju prognozē, ka viņu ienākumi 2016. gadā palielināsies. Lielākā daļa respondentu šajā grupā ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēki no pārējām vecuma grupām, kuru ienākumi veido vismaz 701 eiro mēnesī (neto).

Nedaudz vairāk par 20% jeb viena piektā daļa Latvijas Republikas iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi 2016. gadā samazināsies. Jau tradicionāli – gandrīz katrs desmitais (9%) nevarēja vai negribēja atbildēt uz šo jautājumu.

Aptauja tika veikta no š.g. 22. līdz 24. martam, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Šīs vecumgrupas iedzīvotāji tiek uzskatīti par ekonomiski visaktīvākajiem. Pētījums neaptver pensionārus, kuru ienākumi, lielākoties, veidojas no vecuma pensijas, retāk izdienas pensijas saņemšanas.

Saskaņā ar socioloģijas teorijām, aptaujājot 1000 iedzīvotājus (to darot pareizi) ir iespējams iegūt reprezentatīvu viedokli par visas valsts iedzīvotāju viedokli. Kļūdas procents korekti noformētiem pētījumiem tiek lēsts 3% robežās, taču prakse pierāda, ka daļa iedzīvotāju reizēm sniedz nepatiesas atbildes.

 

Latvijas valsts proklamēšana

By   April 5, 2016

Latvijas valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī. Līdz de facto brīvībai gan vēl bija jāizcīna vairākas cīņas ar ārvalstu karaspēkiem, bet rezultātā mēs ieguvām paši savu valsti. Vēlāk neatkarība gan tika zaudēta, taču tagad atkal esam to atguvuši. Piedāvājam noskatīties video par Latvijas valsts neatkarību.

Valsts pakalpojumi internetā

By   April 5, 2016

Iedzīvotāji, kas vēlas veikt darījumus internetā ar valsti to tagad var izdarīt vienotajā informācijas portālā Latvija.lv. Portāls sniedz iespēju apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli, deklarēt dzīvesvietu, sazināties ar valsts iestādēm un veikt citus svarīgus darbus, kuru norisei agrāk bija obligāti jādodas uz konkrēto valsts iestādi. Arī tādi svarīgi pasākumi kā bezdarbnieka pabalsta pieteikšana un sociālo pabalstu pieteikšana šobrīd ir iespējama internetā. Lai izmantotu interneta sniegtās priekšrocības ir vajadzīga EID karte vai internetbankas pieejas kodi, kas ļauj verificēt lietotāju ar viņa lietotājvārdu, paroli un paroli no kodu kalkulatora vai kodu kartes. Diemžēl, sākot no 2018. gada spēkā stāsies ES regula, kas vairs neļaus veikt lietotāju verifikāciju, izmantojot kodu kartes, jo tās Eiropas Komisijas līmenī netiek uzskatītas par pietiekami drošām.

Valsts un pašvaldības pakalpojumi finanšu sektorā

By   April 5, 2016

Latvijas valsts un pašvaldību iespējas iesaistīties publiskās – privātās partnerības pasākumos līdz šīm nav bijusi sevišķi aktīva. Galvenā uzmanība ir tikusi koncentrēta uz ES fondu naudas apguvi, nevis reālu sadarbību starp privātuzņēmumiem un valsti vai pašvaldību. Sadarbības uzlabošana ļautu pāriet no tēriņiem, kas vērsti uz infrastruktūras uzlabošanu un pilsētu izskaistināšanu uz projektiem, kas rada reālu pievienoto vērtību – darba vietas, investīcijas un jaunradītu vērtību, kas atspoguļojas reālā iedzīvotāju pirktspējas pieaugumā.

Finanšu sektorā ne valsts, ne pašvaldības vairs nepiedāvā iespējas iedzīvotājiem saņemt aizdevumus. Līdz ar Hipotēku un zemes bankas likvidāciju tika izveidots finanšu instruments Altum, taču privātpersonu kreditēšana tika atdota komercbankām. Tā rezultātā kredītiestādes var sēdēt uz saviem naudas podiem, neliekoties ne zinis par valsts vēlmi aktivizēt kreditēšanu, veicināt ekonomikas izaugsmi, atbalstot uzņēmējus. Vienīgais pasākums, ko reāli var sajust jaunās ģimenes ir mājokļu kreditēšanas programma, kuras ietvaros valsts garantē pirmo iemaksu. Līdz šim šo iespēju ir izmantojušas jau aptuveni 200 ģimenes, taču plānots, ka to skaits tuvākajā laikā būtiski pieaugs.

Mazu, taču, iespējams, kādam nozīmīgu atbalstu sniedz iespēja apmaksāt pakalpojumu rēķinus bez komisijas maksas pašvaldību komunālo pakalpojumu uzņēmumu filiālēs. Lai arī ietaupījums ir tīri simbolisks, dažiem pensionāriem tas ir pietiekami liels iemesls, lai priekā gavilētu visu dienu, vai mērotu ceļu uz komunālo daļu, lai apmaksātu rēķinus. Šobrīd Latvijā norisinās (vismaz plānos) kārtējā reģionālā reforma, kuras mērķis ir apvienot pašvaldības lielākos subjektos, padarot tos reāli konkurētspējīgākas. Līdz šim tas vēl nav noticis, tādēļ iedzīvotāji ir spiesti samierināties vietumis ar ļoti ierobežotiem publiskajiem pakalpojumiem.

Varam progenozēt, ka pašvaldību apvienošana lielākos subjektos ir tikai laika jautājums. Līdz šim apvienošanu kavē vietējo administrāciju nevēlēšanās zaudēt amatus, kas nereti tiek noklusēts, slēpjoties aiz iedzīvotāju interesēm.

Jauniešu nodarbinātība vasarā

By   March 25, 2016

Daudzi vecāki, tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, sāk domāt, ko bērniem un jauniešiem darīt vasarā. Ja ir kādi draugi, kam pieder savs uzņēmums vai lauku saimniecība ir iespēja viņus nodarbināt tur. Minimālais vecums, lai jaunieši varētu oficiāli strādāt ir 14 gadi, taču vienmēr ir iespējams nodarbināt arī jaunākus bērnus, ja vien ir abpusēja vienošanās. Protams, šādā gadījumā darbs nevar tikt uzskatīts par īstu darbu, jo ir paredzēts vairāk kā veids, lai izpalīdzētu vecākiem, kuru bērni pretējā gadījumā slīkst bezdarbībā vai klaiņo pa pagalmiem un dara nerātnības. Tie vecāki, kas vēlas pa īstam likt darbā jauniešus, kas sasnieguši 14 gadu vecumu meklē iespējas vietējās avīzēs, pie draugiem, paziņām, Nodarbinātības valsts aģentūrā vai sludinājumu portālos. Pēdējais varians ir salīdzinoši nedrošs un nebūtu ieteicams, jo sludinājumus internetā var ievietot jebkurš, bet ne vienmēr tie atbilst solītajam.

Pretimnākšanu vietējiem iedzīvotājiem, vismaz lauku reģionos izrāda arī pašvaldības, kas jau aprīlī vai pat martā uzsāk uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu viņu vajadzības pēc sezonāla darba spēka. Pārsvarā atsaucas zemnieku saimniecības, kur tieši vasaras ir gada aizņemtākais periods un darba rokas vienmēr ir vajadzīgas. Paralēli darba iespējas var piedāvāt arī citi uzņēmumi, kas šādā veidā var mēģināt piesaistīt perspektīvākos jauniešus pēc skolas vai studijām augstskolā nākt strādāt pie viņiem. Protams, 99% jaunieši neies pēc augstskolas strādāt savās skolas gadu prakses vietā, bet visam vienmēr var būt izņēmumi.

Maksa par jaunieša nodarbināšanu ir atkarīga no komersanta godaprāta, taču pilna laika slodzē tā nevar būt zemāka par minimālo algu. Paralēli gan jāatceras, ka attiecībā uz jauniešiem ir spēkā īpaši noteikumi, kas paredz īsāku darba laiku, īsāku darba dienu un garākas atpūtas pauzes. Likumdošana un realitāte, protams, ne vienmēr viena otrai atbilst 100%, tādēļ par atpūtas paužu ievērošanu ir atbildīgi paši darbinieki. No otras puses, ja maksā tikai par padarīto, piemēram, par savāktajām zemenēm un ir vajadzīgs nopelnīt naudu, par atpūtas pauzēm daži aizmirst. Protams, ir arī tādi jaunieši, kas pieēd pilnus vēderus ar lauku labumiem un jau pirmajā dienā paceļ cepuri uz neatgriešanos. No šādiem jauniešiem cenšas izvairīties gan zemnieki, gan jebkuri citi uzņēmēji, taču pilnībā no viņiem izvairīties nav iespējams.